INTERNETSOLINE

Anonīms* - 2011-08-30 00:34
var būt apzināta manipulācija

marats - 2011-08-30 09:59
kas uz mani iedarbojas? teksts? izkártojums, bildes?

surogāts* - 2011-09-20 21:56
sievietes meklē kautko citu un sagaida, nekā vīrieši: Sievietes vairāk par vīriešiem meklē flirtu, draudzību un skaistuma saglabāšanas noslēpumus.Virtuālās sarunas sniedz tām piederības sajūtu un dod viņām iespēju komunicēties drošā vidē. Vīrieši, piedodiet, bet interesējas par pornogrāfiju, sportu, elektroniskām rotaļlietām un mašīnām.Viņi ir ļoti uzņēmīgi pret vizuālajiem uzbudinājumiem, meklē seksuālo fantāziju apmierināšanu un to, ko viņi reālajā dzīvē nevar sasniegt attiecībās ar partneri.

Ilze Borodkina LU SZF Komunikācijas bakalaura studiju programmas studente* - 2011-09-20 22:00
Frāze, ka virtuālā komunikācijas telpa ieņem arvien lielāku vietu mūsdienu indivīda ikdienā, ir kļuvusi tik pašsaprotama, ka jau tuvojas banalitātes robežai. Taču to nākas atkārtot vēlreiz un vēlreiz, jo virtuālā telpa piedāvā arvien jaunas divu pasauļu mijiedarbības formas. Kā viena no tām – iespēja ne tikai veidot virtuālajā vidē jaunas attiecības, bet spert vēl soli tālāk, pārnesot reālās pasaules rituālu uz virtuālo un ar laulību ceremoniju liekot pamatus savai virtuālajai ģimenei.

Īsta ceremonija vai simulācija?

„Saf, es patiesi, patiesi tevi mīlu. Un es turpināšu flirtēt ar citām sievietēm, tāpat kā Tu turpināsi to darīt ar citiem vīriešiem. Bet es allaž pārnākšu mājās, lai būtu kopā ar tevi pēc iespējas vairāk. Jo tev izdevies nozagt manu sirdi, prātu un ķermeni. Tu esi man tik tuvu, ka sajūtu tevi zem savas ādas, tāpēc dodu Tev savu sirdi. Un ja tu arī dosi man savējo... Tad glabāšu tavu sirdi savējā...”

Ar šādu zvērestu mīļotajai noslēdzas kāzu ceremonija, kurā nav tiesneša vai garīdznieka, toties ir kaitinošs pāvs, kuram pati līgava ceremonijas laikā velta ne vienu vien iznīcinošu frāzi. Un ir arī plašs viesu spektrs – hobits, trīs dažādu veidu elfi, tumšās un gaišās laumas, fauni un daži cilvēki. Pēc kāzu ceremonijas, kura viņu uz mūžu vienojusi ar virtuālo mīlestību, mazliet uzjautrināts Roens atzīs, ka šī, iespējams, bijusi neformālākā kāzu ceremonija virtuālās pasaules Second Life vēsturē.

Taču tas nemaina faktu – komunikācija virtuālajā pasaulē jau no pirmsākumiem, kā to savā unikālajā grāmatā raksta Turkle, bijusi reālās pasaules simulācija – iesākumā uz simulētas darbvirsmas ar līdz minimālistiskai vienkāršībai reducētu rakstāmā simulāciju tika radīta dokumenta simulācija, kurai reālajā pasaulē pat neeksistē oriģinālais ekvivalents.[1] Nebija ilgi jāgaida arī līdz pasaules simulācijām ar un bez piesaistes reālajai videi – iesākumā tekstuālas, vēlāk vizuālas, ieviešoties internetam – arī vizuāli sociālas.

Tagad virtuālās vides piedāvātā simulācija ir kļuvusi tik reālistiska, ka vairs netiek uzskatīta par ko nodalāmu no fiziskās taustāmās pasaules. Ne velti Franks Vainraihs[2] savā rakstā pieprasīja, lai akadēmiskā telpa izvairītos no termina „reālā pasaule”, argumentēdams, ka virtuālā pasaule ir tikpat reāla un eksistējoša kā sensuālā, tikai tās uztverē dominē citas maņas.

Tādējādi vairs nepārsteidz fakts, ka uz virtuālo pasauli no sensuālās pārnests ne tikai ikdienas komunikācijas process kā tāds, bet arī emocionāli un sociāli lielāku nozīmju, simbolu konstrukcija, piemēram, tāds rituāls kā kāzas – mūžīgas mīlestības solījums. Un vēl interesantāku to padara fakts, ka šo jūtu abpusējā apliecināšana notiek nevis starp diviem cilvēkiem, bet starp divām indivīdu simulācijām virtuālajā pasaulē, kurām ne vienai, ne otrai nav pilnīgas drošības par to, ka blakus pie virtuālā altāra nestāv simulācija bez oriģināla ekvivalenta.

Taču par spīti tam, ka abi jaunlaulātie emocionāli saistījušies ar virtuālu identitāti, kuras pamatā ir pašu radītie, dažkārt stereotipu vai ideālistisku iedomu iespaidā konstruētie vizuālie un verbālie priekšstati, viņi ir gatavi šīs savienības rituālai radīšanai tērēt daudz vairāk nekā Second Life radītāju Linden Labs noteiktos četrus centus. Veiksmīgākie kāzu rīkošanas biznesa pārstāvji var lepoties ar rēķiniem, kas savulaik izrakstīti pat par trīssimt dolāriem[3] un kuros kā izmaksas uzskaitītas virtuālas kleitas, virtuāli smokingi, virtuālas pils virtuāls dārzs – pikseļu radīta šķietama realitāte.

Fantāzijas piepildījums

Kas īsti ir tas, par ko gatavs maksāt virtuālā laikmeta cilvēks? Autori, kas pētījuši virtuālo laulību fenomenu Ķīnas interneta telpā, uzskata, ka virtuālā laulība uzskatāma par trešās seksuālās revolūcijas elementu, un līdzīgi kā iepriekšējās divās sekotājus tai piesaista jaunā, iepriekš nepieredzētā brīvība attiecību dibināšanas un veidošanas kontekstā. Virtuālās laulības ļauj izaicināt sensuālās pasaules priekšstatu kopumu par šo institūciju, pielāgojot, pilnībā pakļaujot to savām individuālajām vēlmēm un, iespējams, bērnībā izsapņotiem scenārijiem.[4]

Arī Safara un Roens savā virtuālaja ceremonijā meta izaicinājumu visām tradīcijām, kuras sensuālajā pasaulē tiem bija šķitušas liekas vai nesaprotamas – gan nosakot „pēc iespējas minimālistisku” ģērbšanās stilu, gan noturot rituālu bez formālā vadītāja, gan pie improvizētā altāra, kas patiesībā bija kustīga pāva figūra, noliedzot mūžīgas uzticības iespējamību savā starpā. Atšķirībā no sensuālās pasaules, kurā sociālā realitāte daļēji konstruē personību un tās priekšstatu sistēmu, virtuālajā telpā daudz izteiktāk indivīds konstruē sociālo realitāti, līdz ar to klātesošie kā kontekstuālā virtuālās sabiedrības daļa nevienu brīdi neiedomājās iebilst, ka ceremonija neritētu pēc kādiem priekšrakstiem.

Tieši sensuālās pasaules rituālu ierobežojumi un to dēļ neizdzīvotās fantāzijas par ideālo rituālu ir viens no faktoriem, kas var mudināt izšķirties par virtuālas laulības noslēgšanu neatkarīgi no sociālā statusa.[5]

Roens, piemēram, neilgi pēc savas virtuālo kāzu dienas svinēja savu sensuālās pasaules pusgada kāzu jubileju. Taču tas nebija šķērslis, lai virtuālajā deju zālē uzsauktu tostu par savām ideālajām kāzām – „tām, kuras reālajā dzīvē nekad nevarētu piedzīvot”. Tostu komentējot, viņš atzina, ka fantāzijas piepildīšanas iespēja, pat ja realizēta tikai pikseļos, bija faktors, kas vistiešāk mudinājis bildināt iecerēto, jo „citādi nekas nemainās – mēs esam tie, kas bijām pirms tam”.

Neder visiem

Protams, ne jau visi virtuālās pasaules rezidenti atzīst virtuālās laulības, atsevišķai daļai indivīdu tās šķiet pat nepieņemamas un smieklīgas. Lai arī virtuālā sociālā pasaule ir šķietami dabiskāka komunikācijas vide nekā spēļu pasaules vai divdimensiju virtuālā telpa, jo tajās nav nozīmēts konkrēts mērķis rezidenta interakcijām un līdz ar to realitāte ir atkarīga no pašiem rezidentiem nevis eksterniem noteikumiem un ierobežojumiem, virtuālā laulība nereti tik un tā tiek uztverta kā vāja atblāzma, nenozīmīga simulācija.

Un šī sabiedrības daļa, kura savu realitāti konstruē pēc citiem principiem, sekojot citām attieksmēm, visticamāk nekad nesapratīs, kāpēc dažiem ir tik būtiski samaksāt par baltu kleitu vai smokingu veidojošiem pikseļiem un pēc ceremonijas nomainīt savu visiem redzamo group-tag uz, piemēram, Roen’s Wife.


sekss forums* - 2011-09-20 22:03
Virtuālas sajūtas ar reālām kopā nejaucu. Reālās tāpat var būt pietiekami netveramas.